Ir cilvēki, kuriem sezona ir visu gadu. Tāds ir mūsu Olimpisko spēļu dalībnieks Oskars Muižnieks, kurš pārstāv divus dažādus sporta veidus -ziemā biatlonu, bet vasarā riteņbraukšanu. Lai uzzinātu vairāk par Oskara ikdienu, treniņiem un mērķiem, lasi tālāk rakstā.
Kāda ir tava pamatnodarbošanās?
Jau piekto gadu praktizēju kā fizioterapeits.
Cik mums zināms, nodarbojies ar diviem sporta veidiem –riteņbraukšanu un biatlonu. Pastāsti lūdzu mazliet vairāk kāpēc biatlons? Un kāpēc riteņbraukšana?
Pavadot bērnību Alūksnē, nemaz savādāk nevarēja būt. Alūksnē biatlons vienmēr ir bijusi prestiža lieta, kā arī viegli pieejams jauniešiem. Ir gan sniegotas ziemas, gan labākie treneri Latvijā.
Riteņbraukšana ir viens no veidiem kā sagatavoties ziemas sezonai, tāpēc bieži trenējāmies uz velo. Alūksnes biatlonistiem treniņos vienmēr bija tradīcija finišēt ar sprintu biatlonas centrā “Mežinieki”. Jau tajā laikā sapratu to, ka riteņbraukšana ir priekš manis un, ka ar riteni varu izdarīt diezgan daudz.
Vai atceries savas pirmās sacensības biatlonā?
Jā, atceros pirmās sacensības. Tās bija vasaras biatlons Priekuļos, kur divās šautuvēs sašāvu vienu mērķi, smejās Oskars. Taču, man labi padevās skriešana, tāpēc 5 konkurentus tomēr apsteidzu.
Vai tev bija vēl kāds sporta veids ar ko nodarbojies paralēli biatlonam, mācoties skolā?
Vienā sezonā ar treniņbiedru pieslēdzāmies pie vieglatlētikas. Tas tobrīd likās ļoti noderīgi, tas tajā laikā bija liels azarts uzlabot rezultātus, tāpēc izmēģinājām daudz ko jaunu. Pirms biatlona bija basketbols, bet tur gan biju “soliņa deldētājs”. Tad arī sapratu, ka komandu sporta veidi tomēr nav priekš manis.
Pastāsti, kāpēc aizgāji no biatlona un pievērsies kalnu riteņbraukšanai.
No biatlona aizgāju pēc 12.klases. Tajā brīdī motivācijas turpināt trenēties netrūka, taču dažādu apstākļu dēļ izšķīros par labu universitātei, ballītēm un meitenēm. Tobrīd bijām spēcīga komanda, taču Latvijas biatlona vadībai tas nelikās interesanti. Kalnu riteņbraukšanai pievērsos trešajā studiju gadā, kad vienveidīgā studenta dzīve jau bija nedaudz apnikusi. Ziemās atsāku intensīvāk slēpot. Dažās sezonās strauji progresēju, un tas deva papildus motivāciju trenēties. Daudz deva arī apkārt esošie cilvēki, kuri radīja labu un man pieņemamu vidi, lai atgrieztos sporta sacensību apritē.
Atgriežoties biatlonā vienu gadu pirms Olimpiskajām spēlēm tu pārsteidzi ar saviem labajiem rezultātiem. Kā tev izdevās sevi noturēt tik labā formā un iespraukties pasaules elitē?
Būtu lieki teikt, ka treniņos tika iegūldīts daudz laika. Būtiskākā īpašība ir ļoti lielas darba spējas, kuras vienmēr man ir piemitušas. Paldies trenerim Sergejam Sverčkovam, kurš manī ielicis lielu sportisko bāzi. Nedaudz pārdomāts uzturs, pietiekošs miegs un pareizā pieeja treniņprocesā dara brīnumus. Tas nav tik vienkārši, bet man ir savas metodes, kā uzturēt savu ķermeni teicamā kārtībā. Daudzi labi Latvijas sportisti maz uzmanības pievērš niansēm, tāpēc nespēj sasniegt augstus rezultātus sportā. Olimpiskajā sezonā savu ķermeni spēju mobilizēt pietiekoši labi, lai ar minimāliem līdzekļiem sasniegtu labus rezultātus. Savas dzīves laikā esmu sevi labi iepazinis.
Vai esi apmierināts ar saviem startiem Olimpiskajās spēlēs? Pastāsti mazliet vairāk.
Esmu apmierināts daļēji , jo pie tā brīža sportiskās formas, manuprāt, varēju daudz labāk. Pie labas šaušanas būtu bijis izcils rezultāts, bet tāds ir biatlons. Konkurenti varētu teikt to pašu. Taču, ko gan es runāju - vienas sezonas laikā prasīt ko vairāk būtu nekorekti. Mana 42.vietu ir tikai likumsakarīga. Uzskatu, ka priekš amatiera, tas nebija slikts rezultāts.
Kā tas nākas, ka Latvijas biatlonā esi viens no labākajiem gan šaušanā, gan fiziski? Pastāsti, par kopējo redzējumu un savu potenciālu.
Par Latviju ir cits stāsts. Mums ir maz biatlonistu, vēl mazāk talantīgu biatlonistu. Ja paskatās Latvijas čempionātu biatlonā, tad tas visu pasaka par mūsu līmeni šajā sporta veidā. Jau jauniešu vecumā biju stabils šāvējs un labs slēpotājs. Ar galvu vienmēr viss bijis kartībā, ķermenis pa retam pieviļ, bet kopumā kalpo labi. Varbūt pat gribētos apzināties savu potenciālu šajā sporta veidā, jo zinu ka esmu tālu no sava maksimuma. Sporta ārsti un treneri saka, ka fiziski varētu būt tur pat kur Andrejs.
Kā tu iztēlojies savu tālāko nākotni saistībā ar biatlonu? Vai tu redzi sevi šajā sporta veidā profesionāli?
Pagaidām izskatās, ka mana debijas sezona pasaules kausos un olimpiādē bija arī mana vienīgā pilnā sezona šajā sportā veidā. Būtu gatavs pamēģināt vēl vienu sezonu vai olimpisko ciklu, ar noteikumu ka treniņapstākļiem jābūt perfektiem - tikai tā var sasniegt augstu rezultātus. Latvijā diemžēl to ir diezgan sarežģīti panākt.
Kā tu redzi sevi riteņbraukšanā nākotnē?
Turpināšu piedalīties Latvijas un Igaunijas lielākajos MTB maratonos. Reizi sezonā ieplānošu kādu ārzemju sacensību. Bet lielu ambīciju man šajā sporta veidā nav.
Jau vairākus gadus esi piedalījies Latvijas čempionātā XCO riteņbraukšanā. Vai Tev kādreiz ir bijusi doma pāriet uz šo, mazliet specifiskāku, riteņbraukšanas veidu?
XCO ir ļoti specifiska disciplīna. Saredzu zināmu līdzību ar slēpošanu un biatlonu. Arī šogad ieņēmu 3v. Elites vērtējumā, ļoti patīk šis sporta veids. Esmu startējis gan pasaules, gan eiropas čempionātā, bet pievērsties nopietnāk nekad neesmu vēlējies. Esmu jau par vecu, lai nopietni pievērstos XCO.
Šī gada Pasaules čempionātā maratonā arī esi plānojis piedalīties. Kā nāca šāda izvēle? Un vai, tavuprāt, esi pilnībā sagatavojies šīm sacensībām?
Jau vasaras sākumā ar savu komandas biedru Uldi Ālīti runājām, ka vajadzētu nostartēt arī kādās prestižās ārzemju sacensībās. Izvēle krita par PČ Itālijā. Tas deva lielu azartu visai sezonai, jo priekš Latvijas sacensībām nomotivēt sevi tik labi vairs nevaru. Pēc Olimpiskajām spēlēm atrast motivāciju trenēties bija pagrūti, lielā mērā par to varu pateikties draugiem no komandas “PULSAAR”. Treniņu stundas esmu savācis pietiekošas, ko nevaru teikt par sagatavotību, jo sacensībās būs jāveic 110km ar nepilniem 5000 kāpuma metriem 2300 m.v.l. Pieļauju, ka tas būs gan aizraujoši, gan sāpīgi.
Vai tev ir kādreiz radušās motivācijas problēmas? Kā tu ar tām cīnies?
Motivāciju iegūstu izvirzot konkrētus mērķus. Pirms olimpiskajām spēlēm motivācija nebija jāmeklē, šajā sezonā par galveno uzdevumu noliku gatavošanos PČ XCM. Vienmēr meklēšu jaunus izaicinājumus. Vai tas būs riteņbraukšanā, taku skriešanā, triatlonā vai savā profesijā.
Vai tev ir kāda īpaša lieta/nodarbošanās, kas palīdz koncentrēties sacensībām?
Jā, īpaši pirms olimpiādes. Pirms svarīgiem startiem piekopu pozitīvu, skaļu domāšanu. Sīkumos negribu ieslīgt, bet no malas tas varētu izskatīties interesanti, kad kāds skrien un sarunājās ar sevi.
Tavuprāt cik liela nozīme ir dziļo muskuļu nostiprināšanai? Vai tas ir svarīgi tikai nopietniem sportistiem vai arī jebkuram amatierim? Cik bieži un cik intensīvi būtu jāvingro, lai ķermeni uzturētu labā formā?
Startējot savā debijas PČ biatlonā biju spiests no sacensībām izstāties tieši stipru, akūtu muguras sāpju dēļ. Šajā periodā bieži sastapos ar sāpēm muguras lejas daļā, kā arī nereti veidojās dažādas mikrotraumas locītavās un muskuļos. Secinu, ka augstus rezultātus neļāva sasniegt tieši nepietiekoša izpratne par savu ķermeni un dziļās muskulatūras nostiprināšanu. Kopš ikdienā strādāju ar savu ķermeni un dziļajiem muskuļiem, sāpes ap mugurkaulu piedzīvoju ļoti reti, tā pat arī traumas ir salīdzinoši mazāk. Gan kā pieredzējis sportists, gan kā fizioterapeits iesaku jebkuram cilvēkam, kurš nodarbojas ar sportu vai vēlas nodzīvot savu dzīvi kvalitātīvi, veikt dziļās muskulatūras treniņu.
Kā Tu saplāno, kuru dienu brauksi ar riteni, kuru skriesi, un kad iesi uz zāli? Vai tavuprāt treniņu dažādošana uzlabo vispārējo sagatavotību?
Nedēļā veicu divus treniņus sporta zālē, kuru laikā attīstus skeleta un dziļos muskuļus, līdzsvaru un kordināciju. Vidēji seši treniņi ir uz velo, ziemā, protams ir savādāk. Pēdējo reizi šogad skrēju Pjenčangas olimpiskajās spēlēs. Man ir savs bioloģiskais ritms, pēc kura varu nolasīt kas manam ķermenim ir vajadzīgs. 70 -80% vados pēc pašsajūtas, nevis akli turos pie kāda treniņplāna.
Pastāsti par saviem hobijiem un interesēm ārpus sporta un darba.
Citiem hobijiem ārpus sporta vienkārši nepietiek laika. Ārpus darba un sporta maksimāli cenšos pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Monētas un piespraudītes nekrāju.
Kas, tavuprāt, varētu motivēt jauniešus arvien vairāk pievērsties aktīvam dzīvesveidam?
Youtube, Instagram un facebook aizliegšana!
Paldies mūsu olimpietim par veltīto laiku, rodot iespēju smelties iedvesmu un tiekties uz jaunām virsotnēm. Mysport komanda novēl Oskaram veiksmīgu Pasaules čempionātu Itālijā, neizsīkstošu motivāciju tālākā attīstībā un izcilus sasniegumus sportā.
* Rakstu sagatavojis un publicējis SIA MySport. Rakstu pārkopēt un pārpublicēt, bez SIA MySport administrācijas atļaujas, ir stingri aizliegts.
