Nu jau ziemas sezona vairs nav aiz kalniem, un mums, Mysport komandai radās iespēja sazināties un aprunāties ar vienu no Latvijas vadošajiem distanču slēpotājiem -Raimo Vīgantu. Sarunā uzzinājām dažādas interesantas lietas par treniņiem, sacensībām, hobijiem, un arī par ēšanas paradumiem. Lai uzzinātu vairāk, lasi tālāk rakstā!
Kā Tu izvēlējies nodarboties ar distanču slēpošanu un no cik gadiem jau to dari?
Sākumā tā vispār nebija mana iniciatīva. Mana māsa jau bija sākusi trenēties pie Agneses Caunes. Vēlāk arī mani izdomāja aizvest un uzlikt uz distanču slēpēm. Pirmo treniņu aizvadīju 6 gadu vecumā. Bet tākā mana māsa ir 2 gadus vecāka par mani, tad viņai sanāca jau mazliet labāk tā visa padarīšana, un tajā vecumā man tas likās negodīgi. Vēl tagad atceros kā pirmajās sacensības viņa mani finiša taisnē apdzina, smejās Raimo. Kad sāku jau trenēties nopietnāk, man nebija nekādas zināšanas kā un ko labāk darīt, bet ar laiku viss aizgāja, un pēdējo gadu laikā daudz esmu iemācījies gan par treniņu procesiem, gan savu ķermeni.
Kādas nodarbes ietilpst tavā treniņu procesā atskaitot rollerslēpošanu un distanču slēpošanu?
Protams, ja ir ziema tad vislielāko akcentu lieku uz slēpošanu, bet kad ir pavasaris, vasara, rudens lielu daļu treniņu aizvadu skrienot. Tā var būt gan imitācija, gan parasts kross. Bez skriešanas aizvadu arī treniņus ar riteni, kas spēlē diezgan lielu lomu mūsu pirmssezonas treniņu sagatavošanās ciklā. Šogad mazliet pamainīju savu pavasara programmu un diezgan bieži arī uzspēlēju florbolu, kas pie reizes bija kā labs ātruma treniņš.
Vai tev ir kāds hobijs bez sporta?
Jā, man ir hobijs bez sportošanas. Un es uzskatu, ja tu esi sportists tad tev tādu vajag pilnīgi noteikti, jo tas palīdz gan
atslābināties, gan atslēgties no sporta. Es kā savu hobiju esmu izvēlējies makršķerēšanu, kas ir ļoti atšķirīga no mana ikdienas darba distanču slēpošanā. Tā ir mana mīļākā nodarbe, ko principā esmu pārmantojis no tēta. Viņš kādreiz bija un vēl joprojām ir kaislīgs makšķernieks, kas arī mani ir padarījis par aktīvu plēsīgo zivju mednieku. Un, protams, ja vien ir iespēja aizbraukt uz copi, es to noteikti nelaižu garām.
Esi nolēmis studēt, vai pievērsīsies tikai sportam tuvako gadu laikā?
Šis jautājums, laikam būtu sarežģīts ikvienam sportistam. Arī man tā bija liela dilemma vai pievērsties tikai sportam, vai mēģināt apvienot studijas ar treniņiem. Sākumā biju domājis ņemt gadu brīvu, bet tad tomēr sapratu, ka studijas vēlos sākt jau šogad un centīšos visu optimāli apvienot. Esmu uzņemts Latvijas Universitātē, Vides Zinātņu fakultātē, un skatos ar cerību nākotnē gan par labiem rezultātiem sportā, gan mācībās.
Vai tev ir kāds sportists, kuru tu varētu saukt par elku? Ja ir, tad kurš tas ir un kāpēc?
Jā, protams, man ir. Vienmēr esmu apbrīnojis Peter Northug gan kā cilvēku. gan sportistu. Viņš vienmēr ir spējis būt uzmanības centrā gan trasē, gan ārpus tās. Vēl aizvien ar lielu intersei vēroju viņa darbības trasē, kas savā ziņā daudz ir iedvesmojušas mani kā distanču slēpotāju. Katrā ziņā, manuprāt, no viņa ir ļoti daudz ko mācīties.
Pastāsti, kas tev visvairāk patīk tajā ko dari, un kas sagādā vislielākās grūtības.
Vienmēr ir interesanti redzēt kā pats progresē un attīsties, bet vislielāko baudu man sagādā pierādīt savas spējas citiem, kas man netic vai apšauba tās. Protams, grūtākais vienmēr ir saņemties neizlaist kādu treniņu, kad ir zudusi motivācija vai esi noguris.
Mirkļos, kad zūd motivācija, kā tu sevi uzmundrini?
Motivācija, ja godīgi, man zūd ļoti reti, bet ja tā notiek, kā bija šogad, kad netiku uz Olimpiskajām Spēlēm, tad es cenšos vispār saprast, kāpēc es to daru, kādi ir mani mērķi un kas man ir jādara, lai tos sasniegtu. Protams, ir jāpaiet kādam laika posmam, lai to atgūtu atpakaļ. Pavisam noteikti, nevaru teikt ka man ir tā, ka vienu dienu viss ir slikti, bet nākamajā jau esmu gatavs atkal trenēties par visiem 100%. Motivācijas zaudēšana ir tas pats kā gūt jebkādu traumu, tā sadzīst tikai ar laiku, to es saku pēc savas pieredzes.
Vai tev ir savs sacensību talismans un/vai rituāls ko veic? Ja ir, pastāsti par to.
Jā, man mans sacensību talismans, pat teiktu, ka vairāki. Tie ir divi mazi ēzelīši, kas ir kā draudzības un gudrības simbols, tie pārsvarā ceļo man visur līdzi. Bet ir vēl arī trešais, tā ir haizivs – mednieks. Savā ziņā es arī tāds esmu, kad dodos trasē, kļūstot par mednieku, es medīju savus konkurentus. Pirms startiem, vienmēr mēģinu uztaisīt sev neredzamu “burbuli” apkārt, kur aizmirstu visu, kas ir bijis un, kas būs. Tajā brīdī mēģinu koncentrēties tikai startam.
Pirms pāris gadiem pamēģināji trenēties biatlonā. Kāpēc nesanāca?
Jā, teiksim tā „pamēģināju”. Tad un arī tagad doma nav un nebija mainīt sporta veidu. Vairāk tās nometnes un treniņus izmantoju kā jaunu pieredzi un sparingu sev, savai galvai.
Vai patīk trenēties vienam vai kompānijā? Cik tas ir svarīgi?
Sākot jau no bērnības, ļoti daudz esmu trenējies viens. Savā ziņā jūtos komfortabli gan vienatnē, gan kompānijā. Ja runa ir par ātruma treniņiem vai intervāliem, tad, protams, priekšroku dodu vairāku cilvēku koptreniņam. Tiešī tāpēc šogad izmantoju iespēju un trenējos kopā ar „Team Haanja” komandu Igaunijā, kas pavisam noteikti man ļāva daudz progresēt. Protams, būtībā par to varēšu spriest tikai ziemā. Bieži vien pēc nometnēm, kas ir bijušas ar kādu kopā, man ir vēlme pabūt treniņos vienam ar sevi un atgūt iekšējo enerģiju un mieru.
Vai sagatavošanās procesā brauc arī ar velosipēdu? Vai treniņu nolūkos piedalies arī kādās velo sacensībās?
Kā jau iepriekš minēju, ar riteni treniņos braucu diezgan daudz. Agrāk aizvadīju SEB MTB maratona seriālu, bet tagad sacensībās vairs nepiedalos. Tas tāpēc, jo ir lielāks risks dabūt kādu nevajadzīgu traumu, kas var izslēgt gan no treniņu procesa, gan svarīgākajām gada sacensībām, kas ir ziemas periodā. Treniņu nolūkos šī gada maijā tomēr aizvadīju vienas riteņbraukšanas sacensības, kas norisinājās Bebrenē. Par tām varu teikt, ka man ļoti patika dinamiskā trase, kurā ietilpa dažādi lēcieni un šķēršļi, ko vairāk varētu pielīdzināt XCO, ne maratona trasei.
Kādiem ēdieniem tu dod priekšroku laikā kad esi treniņnometnēs vai sacensībās? Un kāds ir tavs mīļākais ēdiens?
Ēdienkarti vienmēr mēģinu nesarežģīt, jo vienkāršāk, jo labāk. It īpaši, ja nākamajā dienā ir sacensības vai pēc pāris stundām treniņš. Daudz mēģinu uzņemt ogļhidrātus, kas ir viens no svarīgākajiem enerģijas avotiem. Tie ir dārzeņi, augļi, graudaugi un cukuri. Tas ir pirmais elements, ko organisms izmanto pastiprinātas slodzes laikā. Pirms sacensībām ēdienkarte man arī ir ļoti vienkārša - makaroni vai rīsi. Tiem klāt ēdu vistas vai cūkas gaļu, dažreiz arī izvēlos zivi. Mīļākais ēdiens, grūti teikt, man garšo daudz kas, kā arī man pašam patīk gatavot ēst, it īpaši, ja varu paeksperimentēt ar garšām. Bet ja runājam par ēdieniem, ļoti garšo Pasta Carbonara, bet saldajā vienmēr esmu gatavs baudīt vai nu šokolādes vai siera kūku.
Šobrīd esi Pasaules kausa līderis junioru grupā rollerslēpošanā. Vai tāds arī bija tavs mērķis šajā vasaras sezonā? Vai tomēr tas ir tikai negaidīts un labs stimuls, gatavojoties ziemas sezonai?
Protams, mazliet jau cerējām uz to, bet neteiktu, ka izteikti gatavojos uz šīm sacensībām. Manuprāt, tās ir kā labs treniņš ziemai. Protams, katra uzvara, pjedestāls dod gan motivāciju, gan pārliecību, kas šajā sagatavošanās posmā ir ļoti svarīgi. Varu teikt to, ka bez tiem varētu pazaudēt gan vēlmi trenēties, gan sevi piespiest kādam nopietnākam solim. Tāpēc jāsaka, ka esmu priecīgs, ka ik vasaru ir iespēja piedalīties šāda mēroga sacensībās.
Pastāsti par savu tālāko redzējumu, 
mērķiem nākotnē saistībā ar sportu.
Protams, viens no mērķiem ir turpināt sportot, kas mūsu mazajā valstī ir ļoti grūti. Bet šī gada mērķi ir mēģināt labi nostartē Pasaules Junioru Čempionātā un esmu arī ar skatu uz nākamajām Olimpiskajām spēlēm, kas norisināsies Pekinā.
Pastāsti par inventāru, kuru izmanto gan vasarā, gan ziemā. Kam dod priekšroku un pie kā esi pieradis.
Līdz šim brīdim esmu izmēģinājis gan Rosignoll, gan Alpina, gan Fisher un Madshus zābakus. Esmu palicis pie sev tīkamākajiem gan izskata, gan ērtības ziņā, par ko ir parūpējies Fisher brands. Ar viņiem mums ir arī sadarbības līgums, kas nozīmē to, ka slēpes arī izmantoju Fisher. Nūjas šajā brīdī man ir no SWIX ražotāja, kuras, manuprāt, noteikti uz šo brīdi ir labākās, vieglākās un izturīgākās nūjas pasaulē. Cimdus principā izmantoju tikai Ski-go, jo arī šī firma mani ar tiem nodrošina. Kā arī cimdi atbilst manām prasībām, tie ir ērti un silti. Vasarā nekas daudz nemainās, esošajām nūjāms tikai nomainu galus. Slidsolī izmantoju Marwe rollerslēpes, bet klasikai priekšroku dodu Ski-go rolleriem.
* Rakstu sagatavojis un publicējis SIA MySport. Rakstu pārkopēt un pārpublicēt ir stingri aizliegts.
