Izmantotais avots: žurnāls “Sporta Avīze” 28.02.2012

Visu cilvēka ķermeni taisnu un kustēties spējīgu notur kustību – balsta aparāts, kurš sākas ar pēdām un stiepjas cauri visam ķermenim līdz pat skausta daļai galvā. Skriešanas laikā pirmā daļa no šīs sistē­mas, kas saņem triecienu un to amortizē, ir pēda. Tāpēc cilvēkiem, kuri nodarbojas ar skriešanu, ir ļoti svarīgi, lai pēdas būtu veselas, ar pareizi attīstītām pēdu velvēm (garenvelves un šķērsvelves), tāpat arī pirksti. Tā kā pēda ir tik svarīgs elements kustību laikā, skrējējiem, ku­riem nav ideāla pēdas velve, ieteicams nodarboties ar dažādiem pēdu koriģējošiem vingrinājumiem, var izmantot arī pēdu ieliktņus sporta apavos. «Asics» savos skriešanas apavos piedāvā šos ieliktņus, kas pie­lāgojas konkrētā cilvēka pēdas velvei, novēršot pronāciju. Pronācija ir veids, kādā pēda vēršas uz iekšpusi, kad cilvēks iet vai skrien. Tā ir daļa no dabiskās kustības, kas palīdz kājas apakšējai daļai tikt galā ar satricinājumu. Dažu cilvēku pēdas vēršas uz iekšu vairāk (pārmērīga pronācija) vai mazāk (nepietiekama pronācija) nekā citiem. Lai gan tas pats par sevi nav slikti, tas ietekmē veidu, kādā tiek skriets, un var paaugstināt traumas iespējamību. Tas padara pronācijas tipu par nozī­mīgu faktoru pareizo skriešanas apavu izvēlē.

Kas ir pronācija?

Pronācija notiek locītavā zem potītes – subtalārajā locītavā. Tā ir uz iekšu vērstā pēdas sānsveres kustība tūlīt pēc tam, kad tā pieskaras zemei. Šo brīdi sauc par sākotnējo saskari, kas ir daļa no gaitas cik­la slodzes fāzes. Kad cilvēks iet vai skrien, pronācija palīdz samazināt sākotnējās saskares triecienu. Bez tās katra soļa pilnais trieciens tiktu pārraidīts augšup pa kāju un ietekmētu apakšējo locekļu normālo dar­bību. Papildus tam, ka pronācija darbojas kā trieciena amortizators, tā arī palīdz pēdai «atpazīt», uz kāda veida pamata tā atrodas, stabi­lizējot un pielāgojot to reljefa tipam. Mūsdienās skriešanas apavi tiek modelēti dažādiem pronācijas tipiem. Indivīda pronācijas tips ir ļoti nozīmīgs faktors, izvēloties piemērotāko skriešanas apavu pāri. Pro­nācija ir pilns gaitas cikls, kas sākas mirklī, kad viena pēda saskaras ar zemi, un beidzas, kad tā pati pēda atkal saskaras ar zemi. Tas sastāv no slodzes jeb balsta fāzes (kad pēda saskaras ar zemi) un soļa fāzes (kad tā pati pēda nesaskaras ar zemi).

Vislabākais veids, kā uzzināt savu pronācijas tipu, ir konsultēties ar speciālistu, kurš veiks gaitas analīzi un tad ieteiks pronācijas tipam vislabāko skriešanas apavu veidu. Daudzi speciālisti lūgs parādīt ve­co treniņu apavu pāri, jo to nodiluma zīmējums norāda uz pronācijas veidu. Protams, piemērotāko apavu izvēlē bez pronācijas zināma loma ir arī citiem faktoriem, piemēram, svaram.

Neitrāls pronācijas tips visticamāk, ir tiem cilvēkiem, kuriem kurpju zolēs ir redzams S- veida nodilums, sākot no ārējās papēža ma­las līdz lielajam pirkstam. Ja ir normāls pronācijas tips, var skriet ļo­ti dažādos apavos, tomēr specializētas neitrālas skrienamās kurpes ar amortizāciju un atbalstu ir piemērotākas.

Pārmērīga pronācija ir tad, ja pēda vēršas uz iekšpusi pārmērīgi, vai arī brīdī, kad tam nevajadzētu notikt. Piemēram, vēlu gaitas stājas fāzē. Šajā gadījumā liela daļa svara tiek pārnesta uz pēdas iek­šējo jeb mediālo pusi, un, skrējējam virzoties uz priekšu, slodzei tiek pakļauta iekšējā mala, nevis pēdas priekšdaļa. Tas destabilizē pēdu, kura mēģinās atgūt stabilitāti, kompensējot uz iekšpusi vērsto kustī­bu. Rodoties ķēdes reakcijai, tas savukārt ietekmē kājas biomehānisko efektivitāti, īpaši ceļus un gurnus. Ja cilvēkam ir pārmērīga pronācija, viņa kurpju papēžu iekšpusē un zem pēdu priekšdaļas (īpaši lielā pirk­sta) būs redzams stiprs nodilums. Cilvēkiem ar pārmērīgu pronāci­ju vajadzētu izvēlēties kurpes ar maksimālu atbalstu vai strukturētu amortizāciju. Kurpes ar strukturētu amortizāciju sniedz labu atbalsta un amortizācijas līmeni, savukārt kurpes ar maksimālu atbalstu ir visstabilākās kurpes, kuras iespējams dabūt. Abu šo kategoriju skriešanas kurpes palīdzēs efektīvāk sadalīt skriešanas radīto triecienu.

Speciālisti atzīst, ka minimālas problēmas, kas saistītas ar stāju, cil­vēks spēj izlabot, nomainot skriešanas apavus ar sev piemērotiem. To­mēr, ja problēmas nav tik virspusējas, noteikti jāgriežas pie ārsta, jo ne vienmēr vaina ir pēdā, – iespējams, cilvēks ir guvis traumu, tikko nā­kot pasaulē (dzemdībās) vai citu iekšējo procesu traucējumu dēļ. Mēdz gadīties, ka problēmas mugurā izmaina pēdu stāvokli, vai tieši otrā­di – nepareizi novietota pēda izsauc ceļu, gūžas locītavu un muguras problēmas. Pēc tam, kad pirmais trieciens, piezemējot kāju pie zemes, saņemts pēdā, nākamais ir celis (nedaudz absorbē triecienu ar elasti­ citāti un saišu palīdzību), tad gūža (krustakaula – zarnukaula locītava, kas amortizē – šīs locītavas nereti nekustas cilvēkiem pienācīgi un tā­ pēc nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju), un visbeidzot – tas vien­ mērīgi sadalās pa visu mugurkaula virsmu (starp katru starpskriemeļa disku, kas noslāpē atlikušo triecienu). Ja cilvēkam ir diska plīsumi, tad skriešana var šīs problēmas paasināt. Tiem cilvēkiem, kas vēlas skriet, jāizvērtē sava kustību balsta aparāta stabilitāte, dziļo muskuļu (kor­setes daļas) trenētības pakāpe, noteikti pievēršot uzmanību arī liekā svara jautājumam, – ja tāds pastāv, tad loģiski locītavas saņem daudz lielāku triecienu. Ja problēma nav ļoti traucējoša, var kombinēt dziļo vājo muskuļu nostiprināšanu (speciālus ārstnieciskos vingrinājumus) ar skriešanu, bet, ja ārsts nosaka diagnozi, ka kāda no kustību balsta sistēmas daļām ir hroniski nevesela, no sākuma ir jāārstē tā un tikai pēc tam jāpievēršas skriešanai. Lai arī kā viens no dziļās muskulatūras nostiprinātajiem tiek uzskatīta peldēšana, skrējējiem tā īsti nederēs, jo vairāk stiprinās plecu daļas locītavas, nevis kājas un muguru, tomēr kā mugurkaulu relaksējošs un mobilizējošs līdzeklis (ja tiek izmantota pareiza peldēšanas tehnika!) tā noder.

Kļūda, ko nereti pieļauj iesācēji, ir vēlme visu izdarīt ātri un uzreiz, nezinot, vai ķermenis šādu slodzi spēs izturēt, tādējādi jau pēc pirma­jām garajām distancēm jūtot diskomfortu. Lai šādu situāciju nepieļau­tu, nepieciešams gatavoties pakāpeniski savam garajam skrējienam, – ja ir liekais svars, jāsāk ar slēpošanu vai nūjošanu, lai gan atbrīvotos no nevēlamajiem kilogramiem, gan pieradinātu sirds un asinsvadu sistē­mu pie fiziskas slodzes. Lai neiedzīvotos cīpslu un locītavu iekaisumos vai pat locītavu skrimšļu nodilumos, nevajag sevi pārslogot, bet gan sportot pareizi, tas ir, skriešanā sekot līdzi savam pulsam – ja nekas nenotiek pāri savam individuālajam pulsam, kura laikā notiek slodze starp aerobo un anaerobo maiņas slieksni, tad arī ķermeņa balsta sistē­ma, visticamāk, spēs izturēt slodzi un neatsauksies negatīvi uz locītavu sāpēm (vai traumām). Būtībā var paiet pat vairāki gadi, kamēr locīta­vas ir pilnībā apradušas ar slodzes intensitāti. Ja cilvēks sajūt nepatīkamas sāpes vai sajūtas savā ķermenī ikdienā pēc sportošanas, vistica­māk, tā ir pārslodze. Tomēr šādā gadījumā arī vēlams konsultēties ar ārstu, jo iespējams, ka pārslodze var pārtransformēties kustību balsta sistēmas slimībā, ko pēcāk būs daudz grūtāk izlabot, vai pie jau esošās nekonstatētas slimības nogurums rodas ātrāk nekā veselā ķermenī, kas var izraisīt cīpslu iekaisumus, tūsku locītavās u.tml. kaites. Vēl viena pārslodzes pazīme ir slikta pašsajūta pēc treniņa – nelaba dūša galvassāpes, ēstgribas trūkums. Interesanta parādība, ar ko dažreiz nākas sa­skarties izbijušiem profesionāliem sportistiem, proti, ir ļoti labi trenēta sirds un augsts izturības līmenis, bet vāja kustību balsta sistēma. Ar šo problēmu mēdz saskarties arī cilvēki, kas ir trenējušies riteņbraukšanā un peldēšanā un vēlas arī skriet, lai piedalītos triatlonā.

Lai treniņš būtu izdevies, ir vēlams izpildīt pāris iesildīšanās stiep­šanās vingrinājumus gan kājām, gan korsetes daļai, kā arī skrējiena tempu izpildīt pēc piramīdas principa – sākt lēnāk, tad kāpināt ātrumu un nobeiguma daļu atkal palēnināt. Ja tā nedara, slodzes laikā sakrā­jušies galaprodukti no muskuļiem netiek pienācīgi izvadīti un tāpēc tie pēcāk arī sāp. Pēc treniņa jāizstiepj pamata muskuļu grupas, kuras bijušās iesaistītas skriešanā – ikri, augšstilbi, sāni, sēžas daļa.

Ir cilvēki, kas vēlas sevi pasargāt no trau­mām, tāpēc, piemēram, skriešanā izmanto jostas daļas vai ceļu apsējus, bet principā šie palīglīdzekļi tikai atrofē muskuļus un nekādu papildu labumu nesniedz. Ja ir vēlme kaut kā­dā veidā aizsargāt savas locītavas, var izman­tot elastīgo teipu, tomēr vispareizākos veidus, kā to nostiprināt, zinās tikai ārsts…

Skriešanas apavi ir radīti, lai pasargātu sportistu no traumām un uzlabotu tā sniegumu, līdz ar to pareizi, pēdai pielāgoti apavi ļaus sportot ilgāk un negūstot traumas. Skrie­šanas apavi kā likums ir izstrādāti noteiktam laika posmam, lai arī ārēji pat pēc divu gadu intensīvas skriešanas tie varētu izskatīties ne­vainojami, tomēr nodilums zoles pamatnē, kas izraisa amortizācijas zudumu, liek sajust diskomfortu. Optimāls attālums, ko noskriet ar vienu pāri, ir līdz 1000 km. «Asics» kā lī­deris pasaules skriešanas apavu ražošanā vel­ta daudz laika, lai pētītu katru kustību, kas notiek gan pēdā, gan pārējās ķermeņa daļās skriešanas laikā, izstrādājot aizvien filigrānā­kus skriešanas apavus.

Pamatā skriešanas apavs sastāv no trīs da­ļām: zoles, starpzoles un virsējās daļas. Katrai no minētajām sastāvdaļām ir savs konkrēts uzdevums. Zoles galvenās īpašības ir nodilumizturība, laba saķere ar segumu, un, uzņemot triecienu, tai ir arī jākoriģē kājas pareiza kus­tība. Lai to visu panāktu, zolei tiek veidots nedaudz asimetrisks (uz āru izvērsts) un uz leju nošķelts papēdis, jo ejot cilvēka pēda pie­zemējas praktiski horizontāli, bet skrienot tā nedaudz sašķiebjas uz pēdas iekšpusi vai ārpusi. Lai pēda varētu maksimāli brīvi kustē­ties, katrs gumijas gabaliņš uz zoles ir līmēts atsevišķi, nevis kā vienots veselums. Zolē ir iestrādāti arī t.s. «stabilizācijas tiltiņi», kas vidējā gaitas cikla fāzē (papēdis – purngals) notur pēdu taisnu un garantē, ka apavs vidējā daļā nelokas un nešķiebjas uz āru. Ir ļoti bū­tiski, lai skriešanas apavs būtu lokans, bet ti­kai tajās vietās, kur tam paredzēts tādam būt, netraumējot pēdu.

No starpzoles kvalitātes būs atkarīgs, cik ilgi apavs kalpos. «Asics» savos skriešanas apavos laika gaitā ir izmantojis trīs dažā­du veidu materiālus starpzoles izgatavoša­nai, pēdējais no tiem – «Soulite» nodrošina elasticitāti, proti, lai cik liels spiediens tiktu izdarīts uz materiālu, tas momentāni atgūst sākotnējo formu. Ja gels palīdz absorbēt trie­cienu, tad šis starpzoles materiāls to akumu­lē un atvieglo atspērienu nākamajam soļa ciklam. Starpzolē tiek iestrādats arī «Asics» patentēts silikona materiāla gels, kas ir līdz šim labākais amortizētājs skriešanas apavos, jo izlīdzina triecienu līdz nullei, tādējādi būtiski samazinot hronisku kaišu iemantoša­nas iespējas. Daļai «Asics» apavu starpzolē iestrādāts «DuoMax» materiāls, kas ir ne­ daudz cietāks kā «Soulite» un palīdz pēdas velvei ieņemt pareizu stāvokli. Papildu liestē­ jums arī ir neatņemama skriešanas apava sa­stāvdaļa – visiem «Asics» skriešanas apaviem ir izņemama pēdiņa, zem kuras redzams šis liestējums. Arī šeit ir dažādi mērlielumi, kas iedalās pēc cietības, ņemot vērā, vai cilvēkam ir pēdas pronācija vai pārpronācija, vai supi­nācija. Purngalā parasti tiek izmantots mīk­stāks liestējums.

Virsējā daļa ir paredzēta, lai pēc iespējas transformētu prom no kājas mitrumu vai zie­mas apaviem – to atgrieztu atpakaļ. Papildus tam arī no ārpuses ir materiāli, kuri apņem kāju un neļauj tai būt nelīdzsvarotai, kā arī «Biomorphic» sistēma, kas iestrādāta gan ap­ava iekšpusē, gan ārpusē un atvieglo pēdas priekšgala kustību. Daļai apavu ir asimetriska aukliņu sistēma, kas izveidota, lai kāja maksi­māli pavadītu dabisko soļa ciklu. Ir daļa cilvēku, kuriem ilgstošas skriešanas laikā nedaudz tiek piepacelts īkšķis, ar laiku veidojot izdilu­mu apavā, tāpēc, lai no tā izvairītos, skrieša­nas apavam ir uzlikts papildu materiāls tieši daļā, kur ir īkšķis.

Tiem cilvēkiem, kuri no skriešanas vēlas gūt patiesu baudu un prieku, nevis noguru­mu, jāpievērš uzmanība vairākiem lielumiem, kas iestrādāti «Asics» skriešanas apavos.

IGS (Impact Guidance System) – šis sim­bols uz apava simbolizē to, ka apavā iekļau­tas visas jaunākās tehnoloģijas, kas ir izpētī­tas un attīstītas konkrētajam sporta veidam. Tas attiecas kā uz skriešanas, tā arī uz sporta spēļu apaviem. Viens no svarīgākajiem fak­tiem, ar ko «Asics», iespējams, izceļas uz citu ražotāju fona, ir tas, ka tehnoloģijas, kas iestrādātas apavā, nekādā mērā neiegrožo kā­ju – apavi tiek radīti, lai pēc iespējas precīzāk imitētu skriešanu ar basu kāju vai mudinātu pēdai kustēties dabiski un pareizi. Lielākais ieguvums no šo tehnoloģiju klātesamības ir mazāks nogurums, kas veidojas muskuļos, attiecīgi cilvēks var aizvadīt ilgāku treniņu. Lai arī apavu modeļi, kuros ir iestrādāta IGS, ir smagāki nekā klasiskie maratona skriešanas apavi, kas ir maksimāli viegli, tomēr neprofesionāliem skrējējiem varētu būt problemātiski noskriet salīdzinoši garo distanci, ja nebūs praktiski nekādas amortizācijas. Tieši otrādi – IGS, lai arī nedaudz smagāks, kā jau iepriekš minēts, palīdz muskuļiem kopumā visai cilvēka kustību balsta aparāta sistēmai tik ātri nenogurt. Pārmērīga sava svara samazināšana nenāk par labu, starpzoles materiāls, kas spēlē būtisku lomu amortizācijas procesā, paliek plānāks un uzņēmīgāks pret triecienu. IGS kopā ar zoli arī uzņem sevī nepareizu soli, tas ir, viss spēks, kas tiek pielikts, izdarot nedaudz slīpu pēdas piezemēšanu skriešanas laikā, tiek novadīts uz zoles viduslīniju, ne­mainīgi veidojot taisnu un pareizu soļa ciklu. Tas nodrošina papildu stabilitāti un kāja «ne­staigā» pati no sevis.

Papēža fiksācijas sistēma – ieviesta pagā­jušā gada nogalē, kas ir papēža daļā iestrādāts elements, palīdz labāk fiksēt papēdi un izvai­rīties no pārpronācijas vai supinācijas.

PHF (Personal Heel Fit) sistēma – plaši izmantota «Asics» skriešanas apavos. Tas ir polsterējums, kas pielāgojas cilvēka pēdai, – uzsilstot tai, polsterējums ieņem viskomfortablāko formu, lai neveidotos noberzumi.

Dažreiz cilvēki izmanto skriešanas apavus arī ikdienas gaitās – lielu skādi tas nevar nodarīt, tomēr šādiem gadījumiem ieteicams labāk izmantot «Walking» līnijas apavus, ku­riem papēža novietojums ir taisns un papēdis ir zemāks, jo nav tik liels trieciens. Skriešanas apaviem kopumā arī pastāv atšķirība starp sieviešu un vīriešu apaviem. Sieviešu apaviem atšķirība starp purngala un papēža pacēlumu ir 3 mm (tas ir augstāks), jo sievietēm ir savādāk veidots ikra muskulis un pie skriešanas visbiežāk var gūt traumas Ahilleja cīpslā, kas atrodas papēža daļā, tāpēc šie 3 mm nodroši­na ātrāku kājas saskarsmi ar segumu un nav tik liels nostiepums muskulim. Otra būtiska atšķirība, kas liek izstrādāt dažādus apavus abu dzimumu pārstāvjiem, ir sieviešu hor­monālās izmaiņas mēneša laikā, saistībā ar menstruālo ciklu. Kad mainās testosterona un estrogēna hormona līmenis organismā, muskuļi ir stingrāki vai atslābušāki, līdz ar to pēdas velve ir vai nu zemāka, vai augstā­ka. Tā kā mēneša laikā šī hormona līmenis sievietes organismā mainās, notiek biežāka pēdas deformācija nekā vīriešiem. Lai to no­vērstu, «Asics» jaunākajā skriešanas apava modelī «Kayano 18» (abiem dzimumiem) ir iestrādāts papildu liestējums ar mīkstāku ma­teriālu, neradot pēdai pretspiedienu, kad tā ir zema un stingra. Bez šī uzlabojuma «Kayano 18» ir arī vieglāks par 40 g (tagad tas sver 300 g), bet saglabājis visas iepriekšējās īpa­šības. Tas panākts uz starpzoles materiāla «DuoMax» rēķina, kurš tagad pārstrādāts par «Dynamic DuoMax», un tajā esošie iegrie­zumi pēdas iekšpusē padara kustību brīvāku. Ir uzlabota arī papēža fiksācijas sistēma, kura jaunajā modelī ir novirzīta nedaudz uz iekšē­jo malu, lai jau pašā sākumā, kad kāja pieska­ras pie zemes, tas tiktu nofiksēts pareizā stā­voklī. Izmainīts arī starpzoles materiāls, kura priekšējā daļa tagad ir nedaudz mīkstāka, lai nodrošinātu gan viegluma, gan amortizācijas un atspēriena funkcijas, un uzlabotu komfor­tu, nezaudējot stabilitāti.